14. Pakiṇṇakanipāto

484. Sālikedārajātakaṃ (1)

1.

Sampannaṃ sālikedāraṃ, suvā bhuñjanti kosiya;

Paṭivedemi te brahme, na ne [te (sī. syā.), naṃ (sī. syā. pī. aṭṭha.), taṃ (ka. aṭṭha.)] vāretumussahe.

2.

Eko ca tattha sakuṇo, yo nesaṃ [tesaṃ (sī. aṭṭha.)] sabbasundaro;

Bhutvā sāliṃ yathākāmaṃ, tuṇḍenādāya gacchati.

3.

Oḍḍentu [ujjhuntu (syā. ka.) aṅguttaranikāye passitabbaṃ] vāḷapāsāni, yathā vajjhetha so dijo;

Jīvañca naṃ gahetvāna, ānayehi [ānayetha (sī. pī.)] mamantike.

4.

Ete bhutvā pivitvā ca [bhutvā ca pitvā ca (pī.)], pakkamanti vihaṅgamā;

Eko baddhosmi pāsena, kiṃ pāpaṃ pakataṃ mayā.

5.

Udaraṃ nūna aññesaṃ, suva accodaraṃ tava;

Bhutvā sāliṃ yathākāmaṃ, tuṇḍenādāya gacchasi.

6.

Koṭṭhaṃ nu tattha pūresi, suva veraṃ nu te mayā;

Puṭṭho me samma akkhāhi, kuhiṃ sāliṃ nidāhasi [nidhīyasi (pī.)].

7.

Na me veraṃ tayā saddhiṃ, koṭṭho mayhaṃ na vijjati;

Iṇaṃ muñcāmiṇaṃ dammi, sampatto koṭasimbaliṃ;

Nidhimpi tattha nidahāmi, evaṃ jānāhi kosiya.

8.

Kīdisaṃ te iṇadānaṃ, iṇamokkho ca kīdiso;

Nidhinidhānamakkhāhi , atha pāsā pamokkhasi.

9.

Ajātapakkhā taruṇā, puttakā mayha kosiya;

Te maṃ bhatā bharissanti, tasmā tesaṃ iṇaṃ dade.

10.

Mātā pitā ca me vuddhā, jiṇṇakā gatayobbanā;

Tesaṃ tuṇḍena hātūna, muñce pubbakataṃ [pubbe kataṃ (sī.)] iṇaṃ.

11.

Aññepi tattha sakuṇā, khīṇapakkhā sudubbalā;

Tesaṃ puññatthiko dammi, taṃ nidhiṃ āhu paṇḍitā.

12.

Īdisaṃ [edisaṃ (sī. pī.)] me iṇadānaṃ, iṇamokkho ca īdiso;

Nidhinidhānamakkhāmi [nidhiṃ nidhānaṃ akkhātaṃ (sī. pī.)], evaṃ jānāhi kosiya.

13.

Bhaddako vatayaṃ pakkhī, dijo paramadhammiko;

Ekaccesu manussesu, ayaṃ dhammo na vijjati.

14.

Bhuñja sāliṃ yathākāmaṃ, saha sabbehi ñātibhi;

Punāpi suva passemu, piyaṃ me tava dassanaṃ.

15.

Bhuttañca pītañca tavassamamhi [tavassabyamhi (ka.)], rattiñca [ratī ca (sī. pī.)] no kosiya te sakāse;

Nikkhittadaṇḍesu dadāhi dānaṃ, jiṇṇe ca mātāpitaro bharassu.

16.

Lakkhī vata me udapādi ajja, yo addasāsiṃ pavaraṃ [yohaṃ adassaṃ paramaṃ (syā. ka.)] dijānaṃ;

Suvassa sutvāna subhāsitāni, kāhāmi puññāni anappakāni.

17.

So kosiyo attamano udaggo, annañca pānañcabhisaṅkharitvā [annañca pānaṃ abhisaṃharitvā (ka.)];

Annena pānena pasannacitto, santappayi samaṇabrāhmaṇe cāti.

Sālikedārajātakaṃ [kedārajātakaṃ (ka.)] paṭhamaṃ.

485. Candakinnarījātakaṃ (2)

18.

Upanīyatidaṃ maññe, cande [lohitamadena majjāmi; vijahāmi jīvitaṃ pāṇā, (sī. pī. aṭṭha.)] lohitamaddane;

Ajja jahāmi jīvitaṃ, pāṇā [lohitamadena majjāmi; vijahāmi jīvitaṃ pāṇā, (sī. pī. aṭṭha.)] me cande nirujjhanti.

19.

Osīdi [osadhi (sī. syā. pī.), osaṭṭhi (ka.), osati (abhinavaṭīkā), osīdati (?)] me dukkhaṃ [dukkhaṃ me (sī. pī.)] hadayaṃ, me ḍayhate nitammāmi;

Tava candiyā socantiyā, na naṃ aññehi sokehi.

20.

Tiṇamiva vanamiva milāyāmi [milayāmi (sī.), miyyāmi (sī. pī. aṭṭha.)], nadī aparipuṇṇāva [aparipuṇṇiyāva (sī. pī.)] sussāmi;

Tava candiyā socantiyā, na naṃ aññehi sokehi.



我来帮您翻译这段巴利语经文。这是一个关于鹦鹉和水稻田的故事（Sālikedārajātaka）以及一个关于月亮仙女的故事（Candakinnarījātaka）。我会按照您的要求进行直译：
14. 零散品
484. 稻田本生经 (1)
1.
丰收的稻田啊，鹦鹉们在啄食，科西雅；
我告诉你，婆罗门，我无力阻止它们。
2.
其中有一只鸟，是它们中最美丽的；
随意吃完稻谷后，又衔着谷粒离去。
3.
设下捕鸟的陷阱，好捉住那只鸟；
要活捉那只鸟，把它带到我面前。
4.
其他鸟吃喝完，都已飞走了；
唯独我被套住，我做了什么恶事？
5.
别的鹦鹉肚量小，而你贪得无厌；
随意吃完稻谷后，又衔着谷粒离去。
6.
你是在填满粮仓吗？鹦鹉，还是与我有仇？
请告诉我，朋友，你把稻谷藏在何处？
7.
我与你无冤无仇，我也没有粮仓；
我还债也借债，到达棉树林；
我在那里储存财富，科西雅你要知道。
8.
你说的借债是什么？还债又是什么？
请说明你藏富之处，然后我放你自由。
9.
我有幼小的孩子，羽翼未丰，科西雅；
他们将来养育我，所以我为他们储粮。
10.
我的父母年迈衰老，青春已逝；
我用喙衔去谷粒，还报养育之恩。
11.
那里还有其他鸟儿，羽翼已衰弱不堪；
我为积功德而给予，智者称此为储藏。
12.
这就是我的借债，这就是我的还债；
我已告诉你储藏之处，科西雅你要明白。
13.
这只鸟多么善良，是最有德行的鸟；
有些人类中，都没有这样的品德。
14.
请与所有亲眷，随意享用稻谷；
愿再见到你，鹦鹉，我喜欢见到你。
15.
在你家已吃喝，科西雅，我们在你家过夜；
对放下武器者给予布施，赡养年迈的父母。
16.
今天我真是幸运，见到了最优秀的鸟；
听了鹦鹉的善言，我要多行善事。
17.
那科西雅心满意足，准备了食物饮料；
心怀喜悦地，供养沙门婆罗门。
稻田本生经第一
485. 月亮仙女本生经 (2)
18.
我想这生命将尽，月亮啊，血色消退；
今天我将失去生命，我的生命，月亮啊，即将终结。
19.
忧伤沉入我心，我的心在燃烧，我在受苦；
因思念你，月亮啊，不是因为其他悲伤。
20.
我像草木一样枯萎，像未满的河流一样干涸；
因思念你，月亮啊，不是因为其他悲伤。

21.

Vassamiva sare pāde [vassaṃva sare pāde (sī.), vassaṃva sare pabbatapāde (pī.)], imāni assūni vattare mayhaṃ;

Tava candiyā socantiyā, na naṃ aññehi sokehi.

22.

Pāpo khosi [pāposi kho (sī.), pāpo kho (syā. pī.)] rājaputta, yo me icchitaṃ [icchita (sī. syā. pī.)] patiṃ varākiyā;

Vijjhasi vanamūlasmiṃ, soyaṃ viddho chamā seti.

23.

Imaṃ mayhaṃ hadayasokaṃ, paṭimuñcatu rājaputta tava mātā;

Yo mayhaṃ hadayasoko, kimpurisaṃ avekkhamānāya.

24.

Imaṃ mayhaṃ hadayasokaṃ, paṭimuñcatu rājaputta tava jāyā;

Yo mayhaṃ hadayasoko, kimpurisaṃ avekkhamānāya.

25.

Mā ca puttaṃ [putte (sī. pī.)] mā ca patiṃ, addakkhi rājaputta tava mātā;

Yo kimpurisaṃ avadhi, adūsakaṃ mayha kāmā hi [mayhaṃ kāmā (ka.)].

26.

Mā ca puttaṃ mā ca patiṃ, addakkhi rājaputta tava jāyā;

Yo kimpurisaṃ avadhi, adūsakaṃ mayha kāmā hi.

27.

Mā tvaṃ cande rodi, mā soci vanatimiramattakkhi;

Mama tvaṃ hehisi bhariyā, rājakule pūjitā nārībhi [nārī (sī. pī.)].

28.

Api nūnahaṃ marissaṃ, nāhaṃ [na ca panāhaṃ (sī. pī.)] rājaputta tava hessaṃ;

Yo kimpurisaṃ avadhi, adūsakaṃ mayha kāmā hi.

29.

Api bhīruke api jīvitukāmike, kimpurisi gaccha himavantaṃ;

Tālīsatagarabhojanā, aññe [tālissatagarabhojane, araññe (sī. pī.)] taṃ migā ramissanti.

30.

Te pabbatā tā ca kandarā, [tā ca giriguhāyo (sī. syā. pī.)] tā ca giriguhāyo tatheva tiṭṭhanti [tā ca giriguhāyo (sī. syā. pī.)];

Tattheva [tattha (sī. syā. pī.)] taṃ apassantī, kimpurisa kathaṃ ahaṃ kassaṃ.

31.

Te paṇṇasanthatā ramaṇīyā, vāḷamigehi anuciṇṇā;

Tattheva taṃ apassantī, kimpurisa kathaṃ ahaṃ kassaṃ [kāsaṃ (sī. syā. pī.)].

32.

Te pupphasanthatā ramaṇīyā, vāḷamigehi anuciṇṇā;

Tattheva taṃ apassantī, kimpurisa kathaṃ ahaṃ kassaṃ.

33.

Acchā savanti girivana [girivara (sī. pī.)] nadiyo, kusumābhikiṇṇasotāyo;

Tattheva taṃ apassantī, kimpurisa kathaṃ ahaṃ kassaṃ.

34.

Nīlāni himavato pabbatassa, kūṭāni dassanīyāni [dassaneyyāni (sī. pī.)];

Tattheva taṃ apassantī, kimpurisa kathaṃ ahaṃ kassaṃ.

35.

Pītāni himavato pabbatassa, kūṭāni dassanīyāni;

Tattheva taṃ apassantī, kimpurisa kathaṃ ahaṃ kassaṃ.

36.

Tambāni himavato pabbatassa, kūṭāni dassanīyāni;

Tattheva taṃ apassantī, kimpurisa kathaṃ ahaṃ kassaṃ.

37.

Tuṅgāni himavato pabbatassa, kūṭāni dassanīyāni;

Tattheva taṃ apassantī, kimpurisa kathaṃ ahaṃ kassaṃ.

38.

Setāni himavato pabbatassa, kūṭāni dassanīyāni;

Tattheva taṃ apassantī, kimpurisa kathaṃ ahaṃ kassaṃ.

39.

Citrāni himavato pabbatassa, kūṭāni dassanīyāni;

Tattheva taṃ apassantī, kimpurisa kathaṃ ahaṃ kassaṃ.

40.

Yakkhagaṇasevite gandhamādane, osadhebhi sañchanne;

Tattheva taṃ apassantī, kimpurisa kathaṃ ahaṃ kassaṃ.

41.

Kimpurisasevite gandhamādane, osadhebhi sañchanne;

Tattheva taṃ apassantī, kimpurisa kathaṃ ahaṃ kassaṃ.

42.

Vande te ayirabrahme [ayyire brahme (ka.)], yo me icchitaṃ patiṃ varākiyā;

Amatena abhisiñci, samāgatāsmi piyatamena.



我来继续直译这段经文：
21.
像湖边的雨水一样，我的泪水不断流淌；
因思念你，月亮啊，不是因为其他悲伤。
22.
你真是邪恶，王子啊，竟对我这可怜人心爱的丈夫；
在林中将他射伤，他中箭倒在地上。
23.
愿这心中的悲伤，王子啊，降临到你母亲身上；
这就是我的心痛，当我看着我的甘达哈丈夫。
24.
愿这心中的悲伤，王子啊，降临到你妻子身上；
这就是我的心痛，当我看着我的甘达哈丈夫。
25.
愿你的母亲，王子啊，见不到儿子也见不到丈夫；
因为你为了我而杀害了，无辜的甘达哈。
26.
愿你的妻子，王子啊，见不到儿子也见不到丈夫；
因为你为了我而杀害了，无辜的甘达哈。
27.
月亮啊，别哭泣，别忧伤，你这森林般深邃眼眸的人；
你将成为我的妻子，在王宫中受到女眷尊敬。
28.
我宁愿去死，王子啊，我决不会成为你的人；
因为你为了我而杀害了，无辜的甘达哈。
29.
你这胆小又贪生的，甘达哈女啊，回喜马拉雅山去吧；
那里有多罗树和塔迦罗树的食物，其他野兽会与你为伴。
30.
那些山峰那些峡谷，那些山洞依旧存在；
在那里见不到你，甘达哈啊，我该如何生存？
31.
那些铺满树叶的美地，常有野兽出没；
在那里见不到你，甘达哈啊，我该如何生存？
32.
那些铺满鲜花的美地，常有野兽出没；
在那里见不到你，甘达哈啊，我该如何生存？
33.
清澈的山林河流，河中飘满了花朵；
在那里见不到你，甘达哈啊，我该如何生存？
34.
喜马拉雅山的青色，山峰令人赏心悦目；
在那里见不到你，甘达哈啊，我该如何生存？
35.
喜马拉雅山的黄色，山峰令人赏心悦目；
在那里见不到你，甘达哈啊，我该如何生存？
36.
喜马拉雅山的铜色，山峰令人赏心悦目；
在那里见不到你，甘达哈啊，我该如何生存？
37.
喜马拉雅山的高耸，山峰令人赏心悦目；
在那里见不到你，甘达哈啊，我该如何生存？
38.
喜马拉雅山的白色，山峰令人赏心悦目；
在那里见不到你，甘达哈啊，我该如何生存？
39.
喜马拉雅山的斑斓，山峰令人赏心悦目；
在那里见不到你，甘达哈啊，我该如何生存？
40.
在夜叉群居住的香醉山，草药遍布其间；
在那里见不到你，甘达哈啊，我该如何生存？
41.
在甘达哈居住的香醉山，草药遍布其间；
在那里见不到你，甘达哈啊，我该如何生存？
42.
我礼敬你，尊贵的婆罗门，是你让我这可怜人；
得以与心爱的人重逢，如同甘露洒向我身。

43.

Vicarāma dāni girivana [girivara (sī. pī.)] nadiyo, kusumābhikiṇṇasotāyo;

Nānādumavasanāyo [sevanāyo (pī.)], piyaṃvadā aññamaññassāti.

Candakinnarījātakaṃ [candakinnarajātakaṃ (sī. syā. pī.)] dutiyaṃ.

486. Mahāukkusajātakaṃ (3)

44.

Ukkā cilācā [milācā (sī. syā. pī.)] bandhanti dīpe [bandhanti luddā, dīpe (ka.)], pajā mamaṃ khādituṃ patthayanti;

Mittaṃ sahāyañca vadehi senaka, ācikkha ñātibyasanaṃ dijānaṃ.

45.

Dijo dijānaṃ pavarosi pakkhima [pakkhi (sī. pī.), pakkhi ca (syā.)], ukkusarāja saraṇaṃ taṃ upema [upemi (sī. syā. pī.)];

Pajā mamaṃ khādituṃ patthayanti, luddā cilācā [milācā (sī. syā. pī.)] bhava me sukhāya.

46.

Mittaṃ sahāyañca karonti paṇḍitā, kāle akāle sukhamesamānā [māsayānā (pī.)];

Karomi te senaka etamatthaṃ, ariyo hi ariyassa karoti kiccaṃ.

47.

Yaṃ hoti kiccaṃ anukampakena, ariyassa ariyena kataṃ tayīdaṃ [tava yidaṃ (sī. pī.)];

Attānurakkhī bhava mā adayhi [aḍayha (sī. pī.)], lacchāma putte tayi jīvamāne.

48.

Taveva [tameva (syā. ka.)] rakkhāvaraṇaṃ karonto, sarīrabhedāpi na santasāmi;

Karonti heke [hete (ka. sī. syā. pī.)] sakhīnaṃ sakhāro, pāṇaṃ cajantā [cajanti (sī. pī.)] satamesa [satānesa (pī.)] dhammo.

49.

Sudukkaraṃ kammamakāsi [makā (sī. pī.)], aṇḍajāyaṃ vihaṅgamo;

Atthāya kuraro putte, aḍḍharatte anāgate.

50.

Cutāpi heke [eke (sī. pī.)] khalitā sakammunā, mittānukampāya patiṭṭhahanti;

Puttā mamaṭṭā gatimāgatosmi, atthaṃ caretho [caretha (sī. syā. pī.)] mama vāricara [vārichanna (sī. pī.)].

51.

Dhanena dhaññena ca attanā ca, mittaṃ sahāyañca karonti paṇḍitā;

Karomi te senaka etamatthaṃ, ariyo hi ariyassa karoti kiccaṃ.

52.

Appossukko tāta tuvaṃ nisīda, putto pitu carati atthacariyaṃ;

Ahaṃ carissāmi tavetamatthaṃ, senassa putte paritāyamāno.

53.

Addhā hi tāta satamesa dhammo, putto pitu yaṃ care [pitunaṃ care (ka.), pitu yañcaretha (sī. pī.)] atthacariyaṃ;

Appeva maṃ disvāna pavaḍḍhakāyaṃ, senassa puttā na viheṭhayeyyuṃ.

54.

Pasū manussā migavīraseṭṭha [migaviriyaseṭṭha (sī. pī.)], bhayaṭṭitā [bhayadditā (sī. pī.)] seṭṭhamupabbajanti;

Puttā mamaṭṭā gatimāgatosmi, tvaṃ nosi rājā bhava me sukhāya.

55.

Karomi te senaka etamatthaṃ, āyāmi te taṃ disataṃ vadhāya;

Kathañhi viññū pahu sampajāno, na vāyame attajanassa guttiyā.

56.

Mittañca kayirātha suhadayañca [suhaddayañca (sī.), sakhāgharañca (pī.)], ayirañca kayirātha sukhāgamāya;

Nivatthakocova [kojova (sī. pī.)] sarebhihantvā, modāma puttehi samaṅgibhūtā.

57.

Sakamittassa kammena, sahāyassāpalāyino;

Kūjantamupakūjanti , lomasā hadayaṅgamaṃ.

58.

Mittaṃ sahāyaṃ adhigamma paṇḍito, so bhuñjatī putta pasuṃ dhanaṃ vā;

Ahañca puttā ca patī ca mayhaṃ, mittānukampāya samaṅgibhūtā.

59.

Rājavatā sūravatā ca attho, sampannasakhissa bhavanti hete;

So mittavā yasavā uggatatto, asmiṃdhaloke [asmiñca loke (sī. syā. pī.)] modati kāmakāmī.

60.

Karaṇīyāni mittāni, daliddenāpi senaka;

Passa mittānukampāya, samaggamhā sañātake [sañātakā (?)].



我继续翻译：
43.
让我们漫步在山林河流，河中飘满了花朵；
在各种树木环绕中，我们彼此说着甜言蜜语。
月亮仙女本生经第二
486. 大鹰本生经 (3)
44.
猎人们在岛上布下火把，他们想要吃掉我的子民；
塞纳卡啊，请告诉我谁是朋友和同伴，请讲述鸟类的亲族遭难。
45.
鸟中之王啊，你是飞禽中最优秀的，鹰王啊，我们来寻求你的庇护；
他们想要吃掉我的子民，猎人们在设陷阱，请让我平安。
46.
智者们在顺境逆境中，寻求安乐时结交朋友和同伴；
塞纳卡啊，我会为你做这件事，因为高尚者会帮助高尚者。
47.
这就是同情者该做的事，你这高尚者为我这高尚者所做的；
请保护好自己不要受伤，只要你活着我们就能找到孩子。
48.
我为了保护你，即使身体破碎也不害怕；
有些人为了朋友，愿意舍弃生命，这是善人之道。
49.
这只飞鸟做了极难之事，这只鹰为了利益；
在深夜未至时，为了孩子们。
50.
有些人即使因自己的行为堕落，也能因朋友的同情而重获立足之地；
我为了我的孩子们而来，水中之友啊，请帮助我。
51.
智者们用财富、粮食和自己，来结交朋友和同伴；
塞纳卡啊，我会为你做这件事，因为高尚者会帮助高尚者。
52.
父亲啊请安心坐着，儿子为父亲谋福利；
我会为你做这件事，保护塞纳的孩子们。
53.
父亲啊，这确实是善人之道，儿子为父亲谋福利；
也许他们看到我长大了，就不会伤害塞纳的孩子们。
54.
勇猛的野兽之王啊，受惊的人和动物，都来投靠最优秀的；
我为了我的孩子们而来，你是我们的王，请让我平安。
55.
塞纳卡啊，我会为你做这件事，我来帮你消灭敌人；
明智而有能力的人，怎能不为自己人的安全而努力？
56.
要交朋友和善知识，要结交高尚者以求安乐；
像穿上铠甲用箭射击一样，让我们与孩子们团聚欢乐。
57.
因为朋友的行为，因为同伴不逃避；
他们彼此呼应，毛发竖立，内心感动。
58.
智者获得朋友和同伴，就能享用牲畜和财富；
我和我的孩子们还有丈夫，因朋友的同情而团聚。
59.
有王者和勇者的帮助，与良友相处就有这些好处；
有朋友的人有名声地位崇高，在这世上能随心所欲地欢乐。
60.
即使贫穷，塞纳卡啊，也要结交朋友；
看啊，因为朋友的同情，我们亲族得以团聚。

61.

Sūrena balavantena, yo mitte [mette (sī.), mittaṃ (syā.)] kurute dijo;

Evaṃ so sukhito hoti, yathāhaṃ tvañca senakāti.

Mahāukkusajātakaṃ tatiyaṃ.

487. Uddālakajātakaṃ (4)

62.

Kharājinā jaṭilā paṅkadantā, dummakkharūpā [dummudharūpā (sī. pī. ka.)] ye mantaṃ jappanti [yeme japanti (sī. pī.), ye’me jappanti mante (jā. 1.6.10)];

Kaccinnu te mānusake payoge, idaṃ vidū parimuttā apāyā.

63.

Pāpāni kammāni karetha [kareyya (syā.), katvāna (jā. 1.6.11)] rāja, bahussuto ce na careyya dhammaṃ;

Sahassavedopi na taṃ paṭicca, dukkhā pamucce [pamuñce (syā.)] caraṇaṃ apatvā.

64.

Sahassavedopi na taṃ paṭicca, dukkhā pamucce caraṇaṃ apatvā;

Maññāmi vedā aphalā bhavanti, sasaṃyamaṃ caraṇaññeva saccaṃ.

65.

Na heva vedā aphalā bhavanti, sasaṃyamaṃ caraṇaññeva saccaṃ;

Kittiñhi [kittiñca (syā.)] pappoti adhicca vede, santiṃ puṇāti [punoti (sī. aṭṭha.), puṇeti (syā. jā. 1.6.13), puneti (pī.)] caraṇena danto.

66.

Bhaccā mātā pitā bandhū, yena jāto sayeva so;

Uddālako ahaṃ bhoto [bhoti (ka.)], sottiyākulavaṃsako [vaṃsato (ka.)].

67.

Kathaṃ bho brāhmaṇo hoti, kathaṃ bhavati kevalī;

Kathañca parinibbānaṃ, dhammaṭṭho kinti vuccati.

68.

Niraṃkatvā aggimādāya brāhmaṇo, āpo siñcaṃ yajaṃ usseti yūpaṃ;

Evaṃkaro brāhmaṇo hoti khemī, dhamme ṭhitaṃ tena amāpayiṃsu.

69.

Na suddhi secanenatthi, nāpi kevalī brāhmaṇo;

Na khantī nāpi soraccaṃ, nāpi so parinibbuto.

70.

Kathaṃ so [bho (syā. ka.)] brāhmaṇo hoti, kathaṃ bhavati kevalī;

Kathañca parinibbānaṃ, dhammaṭṭho kinti vuccati.

71.

Akhettabandhū amamo nirāso, nillobhapāpo bhavalobhakhīṇo;

Evaṃkaro brāhmaṇo hoti khemī, dhamme ṭhitaṃ tena amāpayiṃsu.

72.

Khattiyā brāhmaṇā vessā, suddā caṇḍālapukkusā;

Sabbeva soratā dantā, sabbeva parinibbutā;

Sabbesaṃ sītibhūtānaṃ, atthi seyyotha [seyyova (sī. pī.)] pāpiyo.

73.

Khattiyā brāhmaṇā vessā, suddā caṇḍālapukkusā;

Sabbeva soratā dantā, sabbeva parinibbutā;

Sabbesaṃ sītibhūtānaṃ, natthi seyyotha pāpiyo.

74.

Khattiyā brāhmaṇā vessā, suddā caṇḍālapukkusā;

Sabbeva soratā dantā, sabbeva parinibbutā.

75.

Sabbesaṃ sītibhūtānaṃ, natthi seyyotha pāpiyo;

Panatthaṃ [pasatthaṃ (syā.), pasaṭṭhaṃ (ka.)] carasi brahmaññaṃ, sottiyākulavaṃsataṃ.

76.

Nānārattehi vatthehi, vimānaṃ bhavati chāditaṃ;

Na tesaṃ chāyā vatthānaṃ, so rāgo anupajjatha.

77.

Evameva [evamevaṃ (pī.)] manussesu, yadā sujjhanti māṇavā;

Te sajātiṃ pamuñcanti [na tesaṃ jātiṃ pucchanti (sī. syā. pī.), na tesaṃ jāti sujjhati (ka.)], dhammamaññāya subbatāti.

Uddālakajātakaṃ catutthaṃ.

488. Bhisajātakaṃ (5)

78.

Assaṃ gavaṃ rajataṃ jātarūpaṃ, bhariyañca so idha labhataṃ manāpaṃ;

Puttehi dārehi samaṅgi hotu, bhisāni te brāhmaṇa yo ahāsi.

79.

Mālañca so kāsikacandanañca, dhāretu puttassa bahū bhavantu;

Kāmesu tibbaṃ kurutaṃ apekkhaṃ, bhisāni te brāhmaṇa yo ahāsi.

80.

Pahūtadhañño kasimā yasassī, putte gihī dhanimā sabbakāme;

Vayaṃ apassaṃ gharamāvasātu, bhisāni te brāhmaṇa yo ahāsi.



我继续翻译：
61.
当鸟儿结交勇敢强大的朋友，
就能获得快乐，如我和你，塞纳卡。
大鹰本生经第三
487. 优陀罗迦本生经 (4)
62.
身披硬皮，蓄着结髻，牙齿污秽，
容貌丑陋的人诵念咒语；
不知他们通过人为的方法，
是否真能知道这些并脱离恶道。
63.
国王啊，如果博学者不行正法，
就会造作恶业；
即使通晓千部吠陀，也不能因此，
在未得正行时解脱痛苦。
64.
即使通晓千部吠陀，也不能因此，
在未得正行时解脱痛苦；
我认为吠陀是无果的，
唯有自我约束和正行才是真实。
65.
吠陀确实不是无果的，
自我约束和正行也是真实；
通达吠陀能获得名声，
而通过正行调伏自己能获得平安。
66.
仆人、母亲、父亲、亲属，
生来就是那样的人；
我是优陀罗迦，
来自婆罗门家族。
67.
尊者啊，如何成为婆罗门？
如何成为完人？
如何达到涅槃？
如何称为住法者？
68.
婆罗门带着火，洒水祭祀，竖立祭柱；
这样做的婆罗门就能获得安稳，
他们以此衡量谁是住法者。
69.
净化不在于洒水，婆罗门也不因此成为完人；
没有忍辱也没有善良，这样也不能达到涅槃。
70.
那么如何成为婆罗门？
如何成为完人？
如何达到涅槃？
如何称为住法者？
71.
不受田地束缚，无我执，无欲望，
无贪欲邪恶，灭尽有爱；
这样做的婆罗门就能获得安稳，
他们以此衡量谁是住法者。
72.
刹帝利、婆罗门、吠舍，
首陀罗、旃陀罗、贱民；
都能变得善良调伏，都能达到涅槃；
在这些清凉之人中，有高下优劣。
73.
刹帝利、婆罗门、吠舍，
首陀罗、旃陀罗、贱民；
都能变得善良调伏，都能达到涅槃；
在这些清凉之人中，没有高下优劣。
74.
刹帝利、婆罗门、吠舍，
首陀罗、旃陀罗、贱民；
都能变得善良调伏，都能达到涅槃。
75.
在这些清凉之人中，没有高下优劣；
你所标榜的婆罗门身份，
和婆罗门家族血统都已失去意义。
76.
宫殿被各色衣服覆盖，
但这些衣服的影子，
并不会产生贪欲。
77.
同样在人类中，当年轻人变得清净，
他们就超越了出身，明白法理而持戒。
优陀罗迦本生经第四
488. 莲藕本生经 (5)
78.
愿他在此获得马、牛、银、金，
和如意的妻子；
愿他与子女妻子团聚，
这是给那偷你莲藕的婆罗门的诅咒。
79.
愿他戴着花环和迦尸檀香，
愿他有众多子女；
愿他对欲乐生起强烈的贪求，
这是给那偷你莲藕的婆罗门的诅咒。
80.
愿他成为粮食丰富的农夫，有名望，
在家有子女，富有，享受一切欲乐；
愿他看不到衰老而住在家中，
这是给那偷你莲藕的婆罗门的诅咒。

81.

So khattiyo hotu pasayhakārī, rājābhirājā [rājādhirājā (syā. ka.)] balavā yasassī;

Sa cāturantaṃ mahimāvasātu, bhisāni te brāhmaṇa yo ahāsi.

82.

So brāhmaṇo hotu avītarāgo, muhuttanakkhattapathesu yutto;

Pūjetu naṃ raṭṭhapatī yasassī, bhisāni te brāhmaṇa yo ahāsi.

83.

Ajjhāyakaṃ sabbasamantavedaṃ [sabbasamattavedaṃ (sī.), sabbasamattavedanaṃ (pī.)], tapassīnaṃ maññatu sabbaloko;

Pūjentu naṃ jānapadā samecca, bhisāni te brāhmaṇa yo ahāsi.

84.

Catussadaṃ gāmavaraṃ samiddhaṃ, dinnañhi so bhuñjatu vāsavena;

Avītarāgo maraṇaṃ upetu, bhisāni te brāhmaṇa yo ahāsi.

85.

So gāmaṇī hotu sahāyamajjhe, naccehi gītehi pamodamāno;

So rājato byasana mālattha [mā rājato vyasana’malattha (sī. syā. pī.)] kiñci, bhisāni te brāhmaṇa yo ahāsi.

86.

Yaṃ ekarājā pathaviṃ vijetvā, itthīsahassāna [itthīsahassassa (sī. pī.)] ṭhapetu aggaṃ;

Sīmantinīnaṃ pavarā bhavātu, bhisāni te brāhmaṇa yā ahāsi.

87.

Isīnañhi sā sabbasamāgatānaṃ, bhuñjeyya sāduṃ avikampamānā;

Carātu lābhena vikatthamānā, bhisāni te brāhmaṇa yā ahāsi.

88.

Āvāsiko hotu mahāvihāre, navakammiko hotu gajaṅgalāyaṃ [kajaṅgalāyaṃ (sī. syā. pī.)];

Ālokasandhiṃ divasaṃ [divasā (sī. syā. pī.)] karotu, bhisāni te brāhmaṇa yo ahāsi.

89.

So bajjhatū pāsasatehi chabbhi [chamhi (sī. pī.), chassu (?)], rammā vanā niyyatu rājadhāniṃ [rājaṭhāniṃ (ka.)];

Tuttehi so haññatu pācanehi, bhisāni te brāhmaṇa yo ahāsi.

90.

Alakkamālī tipukaṇṇaviddho, laṭṭhīhato sappamukhaṃ upetu;

Sakacchabandho [sakkaccabaddho (sī. pī.), saṃkaccabandho (niyya)] visikhaṃ carātu, bhisāni te brāhmaṇa yo ahāsi.

91.

Yo ve anaṭṭhaṃva [anaṭṭhaṃ (sī. syā. pī.)] naṭṭhanti cāha, kāmeva so labhataṃ bhuñjatañca [labhatu bhuñjatu ca (syā.)];

Agāramajjhe maraṇaṃ upetu, yo vā bhonto saṅkati kañcideva [kiñcideva (ka.)].

92.

Yadesamānā vicaranti loke, iṭṭhañca kantañca bahūnametaṃ;

Piyaṃ manuññaṃ cidha jīvaloke, kasmā isayo nappasaṃsanti kāme.

93.

Kāmesu ve haññare bajjhare ca, kāmesu dukkhañca bhayañca jātaṃ;

Kāmesu bhūtādhipatī pamattā, pāpāni kammāni karonti mohā.

94.

Te pāpadhammā pasavetva pāpaṃ, kāyassa bhedā nirayaṃ vajanti;

Ādīnavaṃ kāmaguṇesu disvā, tasmā isayo nappasaṃsanti kāme.

95.

Vīmaṃsamāno isino bhisāni, tīre gahetvāna thale nidhesiṃ;

Suddhā apāpā isayo vasanti, etāni te brahmacārī bhisāni.

96.

Na te naṭā no pana kīḷaneyyā, na bandhavā no pana te sahāyā;

Kismiṃ vupatthambha sahassanetta, isīhi tvaṃ kīḷasi devarāja.

97.

Ācariyo mesi pitā ca mayhaṃ, esā patiṭṭhā khalitassa brahme;

Ekāparādhaṃ khama bhūripañña, na paṇḍitā kodhabalā bhavanti.

98.

Suvāsitaṃ isinaṃ ekarattaṃ, yaṃ vāsavaṃ bhūtapatiddasāma;

Sabbeva bhonto sumanā bhavantu, yaṃ brāhmaṇo paccupādī bhisāni.

99.

Ahañca sāriputto ca, moggallāno ca kassapo;

Anuruddho puṇṇo ānando, tadāsuṃ satta bhātaro.

100.

Bhaginī uppalavaṇṇā ca, dāsī khujjuttarā tadā;

Citto gahapati dāso, yakkho sātāgiro tadā.



我继续翻译：
81.
愿他成为暴力的刹帝利，成为最高的王中之王，有力量有名望；
愿他统治四方大地，这是给那偷你莲藕的婆罗门的诅咒。
82.
愿他成为充满贪欲的婆罗门，专注于占卜星象；
愿他受到有名望的国君崇敬，这是给那偷你莲藕的婆罗门的诅咒。
83.
愿全世界都认为他是精通一切吠陀的学者，是苦行者；
愿国民聚集来崇敬他，这是给那偷你莲藕的婆罗门的诅咒。
84.
愿他享用帝释所赐的繁荣富庶的四方村落；
愿他带着贪欲而死，这是给那偷你莲藕的婆罗门的诅咒。
85.
愿他在朋友中间成为村长，沉醉于歌舞娱乐；
愿他不受国王的任何惩罚，这是给那偷你莲藕的婆罗门的诅咒。
86.
当一位国王征服大地后，在千名妇女中立她为首；
愿她成为贵妇中最尊贵的，这是给那偷你莲藕的婆罗妇人的诅咒。
87.
愿她在所有仙人聚会时，毫不犹豫地享用美食；
愿她因获得利益而四处炫耀，这是给那偷你莲藕的婆罗妇人的诅咒。
88.
愿他住在大精舍里，在象头城做建筑师；
愿他整天修补门窗，这是给那偷你莲藕的婆罗门的诅咒。
89.
愿他被六百个陷阱捕获，从美丽的森林被带到王城；
愿他被鞭子和棍棒殴打，这是给那偷你莲藕的婆罗门的诅咒。
90.
愿他戴上不洁的花环，耳朵穿着铜环，
被棍棒打击如同打蛇头，腰系软布在街上游荡，
这是给那偷你莲藕的婆罗门的诅咒。
91.
谁说未失去的已失去，愿他得到并享受欲望；
愿他死在家中，或者怀疑任何事物的人也是如此。
92.
人们在世间寻求的，对许多人来说都是可意可爱的；
在这人世间如此令人喜爱悦意，为何仙人们不赞美欲乐？
93.
因为欲望使人受害被束缚，从欲望生出痛苦和恐惧；
生灵之主沉迷欲乐，愚痴地造作恶业。
94.
这些恶人造作恶业，身坏命终堕入地狱；
看到欲乐的过患，所以仙人们不赞美欲乐。
95.
我为了试探仙人们对莲藕的态度，拿到岸边放在陆地上；
清净无罪的仙人们居住着，这些莲藕是给你这修梵行者的。
96.
他们不是舞者也不是玩伴，不是亲属也不是朋友；
千眼天主啊，你依靠什么，与仙人们开这样的玩笑？
97.
你是我的老师也是我的父亲，是我迷失时的依靠，婆罗门；
请原谅我的一次过失，智者不会被愤怒所控制。
98.
仙人们度过了一个美好的夜晚，我们见到了生灵之主帝释；
愿各位都心情愉快，因为婆罗门已收回了莲藕。
99.
那时我和舍利弗，目犍连和迦叶，
阿那律、富楼那、阿难，是七兄弟。
100.
妹妹是莲花色尼，婢女是驼背的优陀罗，
居士质多是仆人，夜叉是娑多耆

101.

Pālileyyo [pārileyyo (sī. pī.)] tadā nāgo, madhudo [madhuvā (sī. pī.)] seṭṭhavānaro;

Kāḷudāyī tadā sakko, evaṃ dhāretha jātakanti.

Bhisajātakaṃ pañcamaṃ.

489. Surucijātakaṃ (6)

102.

Mahesī surucino [rucino (sī. syā. pī.)] bhariyā, ānītā paṭhamaṃ ahaṃ;

Dasa vassasahassāni, yaṃ maṃ surucimānayi.

103.

Sāhaṃ brāhmaṇa rājānaṃ, vedehaṃ mithilaggahaṃ;

Nābhijānāmi kāyena, vācāya uda cetasā;

Suruciṃ atimaññittha [atimaññittho (sī. pī.), atimaññitā (?)], āvi [āviṃ (sī. pī.)] vā yadi vā raho.

104.

Etena saccavajjena, putto uppajjataṃ ise;

Musā me bhaṇamānāya, muddhā phalatu sattadhā.

105.

Bhattu mama sassu mātā, pitā cāpi ca sassuro;

Te maṃ brahme vinetāro, yāva aṭṭhaṃsu jīvitaṃ.

106.

Sāhaṃ ahiṃsāratinī, kāmasā [kāmaso (sī.)] dhammacārinī [dhammacāriṇī (sī.)];

Sakkaccaṃ te upaṭṭhāsiṃ, rattindivamatanditā.

107.

Etena saccavajjena, putto uppajjataṃ ise;

Musā me bhaṇamānāya, muddhā phalatu sattadhā.

108.

Soḷasitthisahassāni, sahabhariyāni brāhmaṇa;

Tāsu issā vā kodho vā, nāhu mayhaṃ kudācanaṃ.

109.

Hitena tāsaṃ nandāmi, na ca me kāci appiyā;

Attānaṃvānukampāmi, sadā sabbā sapattiyo.

110.

Etena saccavajjena, putto uppajjataṃ ise;

Musā me bhaṇamānāya, muddhā phalatu sattadhā.

111.

Dāse kammakare pesse [pose (syā. ka.)], ye caññe anujīvino;

Pesemi [posemi (sī. syā. pī.)] sahadhammena, sadā pamuditindriyā.

112.

Etena saccavajjena, putto uppajjataṃ ise;

Musā me bhaṇamānāya, muddhā phalatu sattadhā.

113.

Samaṇe brāhmaṇe cāpi, aññe cāpi vanibbake;

Tappemi annapānena, sadā payatapāṇinī.

114.

Etena saccavajjena, putto uppajjataṃ ise;

Musā me bhaṇamānāya, muddhā phalatu sattadhā.

115.

Cātuddasiṃ pañcaddasiṃ [pannarasiṃ (sī. pī.)], yā ca pakkhassa aṭṭhamī [aṭṭhamiṃ (sī. pī.)];

Pāṭihāriyapakkhañca, aṭṭhaṅgasusamāgataṃ [aṭṭhaṅgasusamāhitaṃ (sabbattha) vi. va. 129 pāḷiyā aṭṭhakathā passitabbā];

Uposathaṃ upavasāmi [upavasiṃ (ka.)], sadā sīlesu saṃvutā.

116.

Etena saccavajjena, putto uppajjataṃ ise;

Musā me bhaṇamānāya, muddhā phalatu sattadhā.

117.

Sabbeva te dhammaguṇā, rājaputti yasassini;

Saṃvijjanti tayi bhadde, ye tvaṃ kittesi attani.

118.

Khattiyo jātisampanno, abhijāto yasassimā;

Dhammarājā videhānaṃ, putto uppajjate tava [tavaṃ (sī. pī.)].

119.

Dummī [rummī (sī. pī.)] rajojalladharo, aghe vehāyasaṃ ṭhito;

Manuññaṃ bhāsase vācaṃ, yaṃ mayhaṃ hadayaṅgamaṃ.

120.

Devatānusi saggamhā, isi vāsi [cāpi (ka.)] mahiddhiko;

Ko vāsi tvaṃ anuppatto, attānaṃ me pavedaya.

121.

Yaṃ devasaṅghā vandanti, sudhammāyaṃ samāgatā;

Sohaṃ sakko sahassakkho, āgatosmi tavantike.

122.

Itthiyo [itthiyā (pī.)] jīvalokasmiṃ, yā hoti [honti (sī. syā.)] samacārinī [samacāriṇī (sī.)];

Medhāvinī sīlavatī, sassudevā patibbatā.

123.

Tādisāya sumedhāya, sucikammāya nāriyā;

Devā dassanamāyanti, mānusiyā amānusā.

124.

Tvañca bhadde suciṇṇena, pubbe sucaritena ca;

Idha rājakule jātā, sabbakāmasamiddhinī.

125.

Ayañca te rājaputti, ubhayattha kaṭaggaho;

Devalokūpapattī ca, kittī ca idha jīvite.



我继续翻译：
101.
那时象王是巴利雷亚，上等猴子是摩度，
迦留陀夷是帝释，如此持诵本生。
莲藕本生经第五
489. 善光本生经 (6)
102.
我是善光王的第一皇后，是最先被迎娶的妻子；
一万年来，善光王尊敬我。
103.
婆罗门啊，对于维提诃族的国王，弥絺罗（现今尼泊尔境内）的统治者，
我从未以身、口、意，
公开或私下轻视过善光王。
104.
以此真实语，愿生一个儿子，仙人啊；
如果我说谎，愿头颅碎为七片。
105.
我夫君的母亲是我婆婆，他父亲是我公公；
婆罗门啊，他们教导我，直到他们生命终结。
106.
我喜好不伤害，自愿行正法；
我恭敬地侍奉他们，日夜不懈怠。
107.
以此真实语，愿生一个儿子，仙人啊；
如果我说谎，愿头颅碎为七片。
108.
婆罗门啊，一万六千位妃嫔，都是同为夫君的妻子；
我从未对她们生起嫉妒或愤怒。
109.
她们得到利益我就欢喜，我不讨厌任何一个；
我像爱护自己一样，永远爱护所有妃嫔。
110.
以此真实语，愿生一个儿子，仙人啊；
如果我说谎，愿头颅碎为七片。
111.
对待奴仆、工人、差使，和其他依附者；
我总是以正法对待他们，面带喜悦。
112.
以此真实语，愿生一个儿子，仙人啊；
如果我说谎，愿头颅碎为七片。
113.
对于沙门、婆罗门，以及其他乞食者；
我总是亲手供养他们饮食。
114.
以此真实语，愿生一个儿子，仙人啊；
如果我说谎，愿头颅碎为七片。
115.
每月十四、十五，以及每月初八；
还有神变月，具足八支；
我恒常持戒，守持布萨日。
116.
以此真实语，愿生一个儿子，仙人啊；
如果我说谎，愿头颅碎为七片。
117.
有名望的王女啊，这一切法德，
你所说的这些功德，确实都存在于你身上。
118.
一位出身高贵的刹帝利，有名望的善生者，
维提诃族的法王，将会作为你的儿子出生。
119.
身穿污垢的破衣，停立在空中；
你说的话悦耳动听，深入我的心。
120.
你是天上来的天神，还是大神通的仙人？
你是谁来到这里，请向我显明你的身份。
121.
诸天众在善法堂聚会时所礼敬的，
我就是具有千眼的帝释，来到你的面前。
122.
在人世间的女人中，行为正直，
有智慧有戒德，视婆婆如天神，对丈夫忠贞。
123.
对于这样有智慧，行为清净的女人，
人间和天上的神祇都来拜见。
124.
贤女啊，因为你过去的善行，
生在这王族中，具足一切所欲。
125.
王女啊，这对你来说是双重的利益，
来世往生天界，今生获得名声。

126.

Ciraṃ sumedhe sukhinī, dhammamattani pālaya;

Esāhaṃ tidivaṃ yāmi, piyaṃ me tava dassananti.

Surucijātakaṃ chaṭṭhaṃ.

490. Pañcuposathikajātakaṃ (7)

127.

Appossukko dāni tuvaṃ kapota, vihaṅgama na tava bhojanattho;

Khudaṃ [khuddaṃ (syā. ka.), khudhaṃ (sakkata-pākatānurūpaṃ)] pipāsaṃ adhivāsayanto, kasmā bhavaṃposathiko kapota [kapoto (sī. pī.)].

128.

Ahaṃ pure giddhigato kapotiyā, asmiṃ padesasmimubho ramāma;

Athaggahī sākuṇiko kapotiṃ, akāmako tāya vinā ahosiṃ.

129.

Nānābhavā vippayogena tassā, manomayaṃ vedana vedayāmi [vedanaṃ vediyāmi (sī. pī.)];

Tasmā ahaṃposathaṃ pālayāmi, rāgo mamaṃ mā punarāgamāsi.

130.

Anujjugāmī uragā dujivha [uraga dvijivha (sī.)], dāṭhāvudho ghoravisosi sappa;

Khudaṃ pipāsaṃ adhivāsayanto, kasmā bhavaṃposathiko nu dīgha [dīgho (sī. pī.)].

131.

Usabho ahū balavā gāmikassa, calakkakū vaṇṇabalūpapanno;

So maṃ akkami taṃ kupito aḍaṃsi, dukkhābhituṇṇo maraṇaṃ upāgā [upāgami (sī. pī.)].

132.

Tato janā nikkhamitvāna gāmā, kanditvā roditvā [kanditva roditva (sī.)] apakkamiṃsu;

Tasmā ahaṃposathaṃ pālayāmi, kodho mamaṃ mā punarāgamāsi.

133.

Matāna maṃsāni bahū susāne, manuññarūpaṃ tava bhojane taṃ;

Khudaṃ pipāsaṃ adhivāsayanto, kasmā bhavaṃposathiko siṅgāla [sigālo (sī. pī.)].

134.

Pavisi [pavissaṃ (sī. pī.), pavissa (syā.)] kucchiṃ mahato gajassa, kuṇape rato hatthimaṃsesu giddho [hatthimaṃse pagiddho (sī. pī.)];

Uṇho ca vāto tikhiṇā ca rasmiyo, te sosayuṃ tassa karīsamaggaṃ.

135.

Kiso ca paṇḍū ca ahaṃ bhadante, na me ahū nikkhamanāya maggo;

Mahā ca megho sahasā pavassi, so temayī tassa karīsamaggaṃ.

136.

Tato ahaṃ nikkhamisaṃ bhadante, cando yathā rāhumukhā pamutto;

Tasmā ahaṃposathaṃ pālayāmi, lobho mamaṃ mā punarāgamāsi.

137.

Vammīkathūpasmiṃ kipillikāni, nippothayanto tuvaṃ pure carāsi;

Khudaṃ pipāsaṃ adhivāsayanto, kasmā bhavaṃposathiko nu accha [accho (sī. pī.)].

138.

Sakaṃ niketaṃ atihīḷayāno [atiheḷayāno (syā. ka.)], atricchatā [atricchatāya (sī. syā. pī.)] mallagāmaṃ [malataṃ (sī. pī.), mallayataṃ (ka.)] agacchiṃ;

Tato janā nikkhamitvāna gāmā, kodaṇḍakena paripothayiṃsu maṃ.

139.

So bhinnasīso ruhiramakkhitaṅgo, paccāgamāsiṃ sakaṃ [sa sakaṃ (syā. ka.),’tha sakaṃ (?)] niketaṃ;

Tasmā ahaṃposathaṃ pālayāmi, atricchatā mā punarāgamāsi.

140.

Yaṃ no apucchittha tuvaṃ bhadante, sabbeva byākarimha yathā pajānaṃ;

Mayampi pucchāma tuvaṃ bhadante, kasmā bhavaṃposathiko nu brahme.

141.

Anūpalitto mama assamamhi, paccekabuddho muhuttaṃ nisīdi;

So maṃ avedī gatimāgatiñca, nāmañca gottaṃ caraṇañca sabbaṃ.

142.

Evampahaṃ vandi na [evampahaṃ naggahe (sī. pī.)] tassa pāde, na cāpi naṃ mānagatena pucchiṃ;

Tasmā ahaṃposathaṃ pālayāmi, māno mamaṃ mā punarāgamāsīti.

Pañcuposathikajātakaṃ sattamaṃ.

491. Mahāmorajātakaṃ (8)

143.

Sace hi tyāhaṃ dhanahetu gāhito, mā maṃ vadhī jīvagāhaṃ gahetvā;

Rañño ca [raññova (sī. pī.)] maṃ samma upantikaṃ [upanti (sī. syā. pī.)] nehi, maññe dhanaṃ lacchasinapparūpaṃ.



我继续翻译：
126.
善慧者啊，愿你长久安乐，守护自身正法；
我现在要回到三十三天，见到你我很欢喜。
善光本生经第六
490. 五布萨本生经 (7)
127.
鸽子啊，你现在无忧无虑，飞鸟啊，你不需要食物；
忍受着饥渴，为什么你要持守布萨日呢，鸽子？
128.
我从前贪恋一只雌鸽，我们两个在这地方快乐地生活；
后来捕鸟人抓走了雌鸽，我不愿意与她分离。
129.
因与她分离而心生别离之苦，我感受着心造的痛苦；
因此我持守布萨日，愿贪欲不再降临我身。
130.
蛇行不直，舌分两叉，以毒牙为武器，你这可怕的毒蛇；
忍受着饥渴，为什么你要持守布萨日呢，长蛇？
131.
从前有个村民有一头强壮的公牛，颈项粗壮，形貌威武；
它踩到我，我生气咬了它，它痛苦不堪而死。
132.
于是村民们从村子里出来，哭泣悲伤然后离去；
因此我持守布萨日，愿愤怒不再降临我身。
133.
墓地里有许多死尸，这是你喜欢的食物；
忍受着饥渴，为什么你要持守布萨日呢，野狐？
134.
我钻进一头大象的腹中，喜欢腐肉，贪恋象肉；
炎热的风和烈日，使那象的排泄道干涸。
135.
尊者啊，我变得瘦弱发黄，找不到出路；
突然下起大雨，湿润了那象的排泄道。
136.
尊者啊，于是我脱身而出，如同月亮从罗喉口中解脱；
因此我持守布萨日，愿贪欲不再降临我身。
137.
你从前在蚁冢上，打杀蚂蚁为生；
忍受着饥渴，为什么你要持守布萨日呢，熊？
138.
我轻视自己的住处，因贪欲而去到摩罗村；
村民们从村子里出来，用弓箭射伤我。
139.
头部受伤，身体沾满鲜血，我回到自己的住处；
因此我持守布萨日，愿过度的贪欲不再降临我身。
140.
尊者啊，你问我们的问题，我们都已据所知回答；
我们也要问你，尊者啊，为什么你要持守布萨日呢，婆罗门？
141.
在我的庵室里，一位独觉佛短暂停留；
他告诉我关于去处来处，以及名字、种姓和一切行为。
142.
我这样竟没有礼敬他的足，也没有谦恭地询问他；
因此我持守布萨日，愿骄慢不再降临我身。
五布萨本生经第七
491. 大孔雀本生经 (8)
143.
如果你为了财物而捕获我，请不要杀我而要活捉我；
朋友啊，把我带到国王面前，我想你会得到不少财物。

144.

Na me ayaṃ tuyha vadhāya ajja, samāhito cāpadhure [cāpavare (sī. pī.), cāpavaro (syā.)] khurappo;

Pāsañca tyāhaṃ adhipātayissaṃ, yathāsukhaṃ gacchatu morarājā.

145.

Yaṃ satta vassāni mamānubandhi, rattindivaṃ khuppipāsaṃ sahanto;

Atha kissa maṃ pāsavasūpanītaṃ, pamuttave icchasi bandhanasmā.

146.

Pāṇātipātā virato nusajja, abhayaṃ nu te sabbabhūtesu dinnaṃ;

Yaṃ maṃ tuvaṃ pāsavasūpanītaṃ, pamuttave icchasi bandhanasmā.

147.

Pāṇātipātā viratassa brūhi, abhayañca yo sabbabhūtesu deti;

Pucchāmi taṃ morarājetamatthaṃ, ito cuto kiṃ labhate sukhaṃ so.

148.

Pāṇātipātā viratassa brūmi, abhayañca yo sabbabhūtesu deti;

Diṭṭheva dhamme labhate pasaṃsaṃ, saggañca so yāti sarīrabhedā.

149.

Na santi devā iti āhu [iccāhu (sī. pī.)] eke, idheva jīvo vibhavaṃ upeti;

Tathā phalaṃ sukatadukkaṭānaṃ, dattupaññattañca vadanti dānaṃ;

Tesaṃ vaco arahataṃ saddahāno, tasmā ahaṃ sakuṇe bādhayāmi.

150.

Cando ca suriyo ca ubho sudassanā, gacchanti obhāsayamantalikkhe;

Imassa lokassa parassa vā te, kathaṃ nu te āhu manussaloke.

151.

Cando ca suriyo ca ubho sudassanā, gacchanti obhāsayamantalikkhe;

Parassa lokassa na te imassa, devāti te āhu manussaloke.

152.

Ettheva te nīhatā hīnavādā, ahetukā ye na vadanti kammaṃ;

Tathā phalaṃ sukatadukkaṭānaṃ, dattupaññattaṃ ye ca vadanti dānaṃ.

153.

Addhā hi saccaṃ vacanaṃ tavedaṃ [tavetaṃ (sī. syā. pī.)], kathañhi dānaṃ aphalaṃ bhaveyya [vadeyya (sī. pī.)];

Tathā phalaṃ sukatadukkaṭānaṃ, dattupaññattañca kathaṃ bhaveyya.

154.

Kathaṃkaro kintikaro kimācaraṃ, kiṃ sevamāno kena tapoguṇena;

Akkhāhi [akkhāhi taṃ dāni (ka.)] me morarājetamatthaṃ, yathā ahaṃ no nirayaṃ pateyyaṃ.

155.

Ye keci atthi samaṇā pathabyā, kāsāyavatthā anagāriyā te;

Pātova piṇḍāya caranti kāle, vikālacariyā viratā hi santo.

156.

Te tattha kālenupasaṅkamitvā, pucchāhi yaṃ te manaso piyaṃ siyā;

Te te pavakkhanti yathāpajānaṃ, imassa lokassa parassa catthaṃ.

157.

Tacaṃva jiṇṇaṃ urago purāṇaṃ, paṇḍūpalāsaṃ harito dumova;

Esappahīno mama luddabhāvo, jahāmahaṃ luddakabhāvamajja.

158.

Ye cāpi me sakuṇā atthi baddhā, satāninekāni nivesanasmiṃ;

Tesampahaṃ [tesaṃ ahaṃ (syā. ka.)] jīvitamajja dammi, mokkhañca te pattā [patto (sī.), accha (syā.)] sakaṃ niketaṃ.

159.

Luddo carī pāsahattho araññe, bādhetu morādhipatiṃ yasassiṃ;

Bandhitvā [bandhitva (sī. pī.)] morādhipatiṃ yasassiṃ, dukkhā sa pamucci [dukkhā pamucci (sī.), dukkhā pamuñci (syā. pī.)] yathāhaṃ pamuttoti.

Mahāmorajātakaṃ aṭṭhamaṃ.

492. Tacchasūkarajātakaṃ (9)

160.

Yadesamānā vicarimha, pabbatāni vanāni ca;

Anvesaṃ vicariṃ [vipule (syā. ka.)] ñātī, teme adhigatā mayā.

161.

Bahuñcidaṃ mūlaphalaṃ, bhakkho cāyaṃ anappako;

Rammā cimā girīnajjo [girinadiyo (sī. pī.)], phāsuvāso bhavissati.

162.

Idhevāhaṃ vasissāmi, saha sabbehi ñātibhi;

Appossukko nirāsaṅkī, asoko akutobhayo.

163.

Aññampi [aññaṃ hi (sī. pī.)] leṇaṃ pariyesa, sattu no idha vijjati;

So taccha sūkare hanti, idhāgantvā varaṃ varaṃ.



我继续翻译：
144.
今天我这箭搭在弓上，不是为了杀你；
我会解开你的陷阱，让孔雀王随意离去。
145.
你追踪了我七年，日日夜夜忍受饥渴；
为什么现在我落入陷阱，你却想要放我出来？
146.
你是否今天开始不再杀生，给予一切众生无畏；
为什么我落入陷阱，你却想要放我出来？
147.
请告诉我不再杀生，给予一切众生无畏的人；
孔雀王啊我问你这事，从此世往生后他得到什么快乐？
148.
我告诉你不再杀生，给予一切众生无畏的人；
现世就获得赞誉，身坏命终后往生天界。
149.
有人说没有天神，生命只存在于此世；
善恶之果和布施，都只是施者的设想；
我相信这些圣者的话，所以我猎杀鸟类。
150.
月亮和太阳都清晰可见，在空中发光而行；
它们是属于这个世界还是他世，人世间是怎么说的？
151.
月亮和太阳都清晰可见，在空中发光而行；
它们属于他世不属于此世，人世间称它们为天神。
152.
你那些卑劣的论点已被打破，那些说无因无业，
说善恶之果和布施都只是施者设想的论点。
153.
你说的这话确实是真的，布施怎会没有果报？
善恶之果和布施的设想，怎会是没有意义的？
154.
该做什么，怎么做，如何行动，
依靠什么，以什么苦行，孔雀王啊请告诉我这事，
使我不会堕入地狱。
155.
世上所有的沙门，身披袈裟的出家人；
清晨适时托钵乞食，远离非时行，因为他们是善人。
156.
你要适时前去拜见他们，询问你心中所想；
他们会依其所知，告诉你关于此世他世的意义。
157.
如同蛇蜕去旧皮，如同绿树落下枯黄的叶；
我的猎人性已经除去，今天我放弃猎人的身份。
158.
我家中关着数百只被捕获的鸟；
今天我给予它们生命，让它们获得解脱回到自己的住处。
159.
猎人手持陷阱在森林中行走，伤害有名望的孔雀王；
捆绑有名望的孔雀王，如今他从苦难中解脱，如同我获得解脱。
大孔雀本生经第八
492. 木工猪本生经 (9)
160.
我们寻找时游历了，山岳和森林；
我寻访亲族，现在找到了他们。
161.
这里有许多根果，食物也不少；
这些山间河流优美，将是舒适的住处。
162.
我要和所有亲族，一起住在这里；
无忧无虑无恐惧，不怕任何危险。
163.
请另寻洞穴，这里有敌人；
那木工杀害猪群，来到这里挑选最好的。

164.

Ko numhākaṃ [ko namhākaṃ (sī. pī.)] idha sattu, ko ñātī susamāgate;

Duppadhaṃse [appadhaṃse (sī. pī.)] padhaṃseti, taṃ me akkhātha pucchitā.

165.

Uddhaggarājī migarājā, balī dāṭhāvudho migo;

So taccha sūkare hanti, idhāgantvā varaṃ varaṃ.

166.

Na no dāṭhā na vijjanti [nu vijjanti (ka.)], balaṃ kāye samohitaṃ;

Sabbe samaggā hutvāna, vasaṃ kāhāma ekakaṃ.

167.

Hadayaṅgamaṃ kaṇṇasukhaṃ, vācaṃ bhāsasi tacchaka;

Yopi yuddhe palāyeyya, tampi pacchā hanāmase.

168.

Pāṇātipātā virato nu ajja, abhayaṃ nu te sabbabhūtesu dinnaṃ;

Dāṭhā nu te migavadhāya [miga viriyaṃ (sī. syā. pī.)] na santi, yo saṅghapatto kapaṇova jhāyasi.

169.

Na me dāṭhā na vijjanti, balaṃ kāye samohitaṃ;

Ñātī ca disvāna sāmaggī ekato, tasmā ca jhāyāmi vanamhi ekako.

170.

Imassudaṃ yanti disodisaṃ pure, bhayaṭṭitā leṇagavesino puthu;

Te dāni saṅgamma vasanti ekato, yatthaṭṭhitā duppasahajja te mayā.

171.

Pariṇāyakasampannā, sahitā ekavādino;

Te maṃ samaggā hiṃseyyuṃ, tasmā nesaṃ na patthaye [apatthave (pī.)].

172.

Ekova indo asure jināti, ekova seno hanti dije pasayha;

Ekova byaggho migasaṅghapatto, varaṃ varaṃ hanti balañhi tādisaṃ.

173.

Na heva indo na seno, napi byaggho migādhipo;

Samagge sahite ñātī, na byagghe [byagghe ca (sī. pī.), byaggho na (syā.)] kurute vase.

174.

Kumbhīlakā sakuṇakā, saṅghino gaṇacārino;

Sammodamānā ekajjhaṃ, uppatanti ḍayanti ca.

175.

Tesañca ḍayamānānaṃ, ekettha apasakkati [apavattati (sī. pī.)];

Tañca seno nitāḷeti, veyyagghiyeva sā gati.

176.

Ussāhito jaṭilena, luddenāmisacakkhunā;

Dāṭhī dāṭhīsu pakkhandi, maññamāno yathā pure.

177.

Sādhu sambahulā ñātī, api rukkhā araññajā;

Sūkarehi samaggehi, byaggho ekāyane hato.

178.

Brāhmaṇañceva byagghañca, ubho hantvāna sūkarā.

Ānandino pamuditā, mahānādaṃ panādisuṃ.

179.

Te su udumbaramūlasmiṃ, sūkarā susamāgatā;

Tacchakaṃ abhisiñciṃsu, ‘‘tvaṃ no rājāsi issaro’’ti.

Tacchasūkarajātakaṃ navamaṃ.

493. Mahāvāṇijajātakaṃ (10)

180.

Vāṇijā samitiṃ katvā, nānāraṭṭhato āgatā;

Dhanāharā pakkamiṃsu, ekaṃ katvāna gāmaṇiṃ.

181.

Te taṃ kantāramāgamma, appabhakkhaṃ anodakaṃ;

Mahānigrodhamaddakkhuṃ, sītacchāyaṃ manoramaṃ.

182.

Te ca tattha nisīditvā, tassa rukkhassa chāyayā [chādiyā (sī. syā. pī.)];

Vāṇijā samacintesuṃ, bālā mohena pārutā.

183.

Allāyate [addāyate (sī. pī.)] ayaṃ rukkho, api vārīva [vāri ca (sī. pī.)] sandati;

Iṅghassa purimaṃ sākhaṃ, mayaṃ chindāma vāṇijā.

184.

Sā ca chinnāva pagghari, acchaṃ vāriṃ anāvilaṃ;

Te tattha nhatvā pivitvā, yāvaticchiṃsu vāṇijā.

185.

Dutiyaṃ samacintesuṃ, bālā mohena pārutā;

Iṅghassa dakkhiṇaṃ sākhaṃ, mayaṃ chindāma vāṇijā.

186.

Sā ca chinnāva pagghari, sālimaṃsodanaṃ bahuṃ;

Appodavaṇṇe kummāse, siṅgiṃ vidalasūpiyo [siṅgiṃ bidalasūpiyo (sī. pī.), siṅgīveraṃ lasūpiyo (ka.) siṅgīnti siṅgīverādikaṃ uttaribhaṅgaṃ; vidalasūpiyoti muggasūpādayo (aṭṭha.) vidalaṃ kalāyādimhi vattatīti sakkatābhidhāne].



我继续翻译：
164.
在我们这些团聚的亲族中，谁是敌人谁是亲戚？
谁在伤害难以伤害的人，请告诉我这个问题。
165.
有条纹的兽王，强壮以牙为武器的野兽；
那木工来到这里，专挑好的猪来杀。
166.
我们不是没有牙齿，身上也有力量；
我们团结一致，就能制服他一个。
167.
木工啊，你说的话悦耳动听；
即使有人在战斗中逃跑，我们也要追杀他。
168.
你今天是否不再杀生，是否给予一切众生无畏？
你是否没有牙齿可杀野兽，为什么加入群体却像可怜人一样发呆？
169.
我不是没有牙齿，身上也有力量；
但看到亲族团结在一起，所以我独自在林中发呆。
170.
从前他们四处逃散，因恐惧寻找庇护；
现在他们聚集住在一起，在那里他们对我来说难以征服。
171.
他们有优秀的领导，团结一致意见相同；
他们团结起来会伤害我，所以我不希望接近他们。
172.
帝释天独自战胜阿修罗，鹰独自强行捕食鸟类；
虎独自遇到鹿群，选择最好的捕杀，这就是他们的力量。
173.
不是帝释天也不是鹰，也不是统领鹿群的虎；
团结一致的亲族，虎也无法制服。
174.
鹧鸪这种鸟类，群居成群而行；
它们和睦相处聚在一起，起飞和降落。
175.
当它们降落时，如果有一只离群；
就会被鹰抓走，这就是分散的下场。
176.
受到贪婪成性的结髻者的怂恿，
这只有牙的虎扑向那些有牙的猪，以为和从前一样。
177.
亲族众多真是好，即使是野生的树木；
猪群团结一致，在独行时杀死了虎。
178.
猪群杀死了婆罗门和虎，
欢喜快乐，发出巨大的吼声。
179.
这些猪在优昙钵罗树下聚集，
为木工举行灌顶仪式说："你是我们的王，是我们的统治者"。
木工猪本生经第九
493. 大商人本生经 (10)
180.
商人们召开集会，来自不同国家；
为求财富出发，推选一位领袖。
181.
他们来到荒野，那里缺乏食物和水；
看到一棵大榕树，树荫清凉宜人。
182.
他们坐在那里，在那树荫下；
这些被愚痴蒙蔽的商人们商议。
183.
这树看起来很湿润，好像有水流出；
商人们啊，让我们砍下它前面的树枝。
184.
砍下的枝条流出，清澈无浊的水；
商人们在那里洗浴饮用，随心所欲。
185.
这些被愚痴蒙蔽的人，又商议道：
商人们啊，让我们砍下它右边的树枝。
186.
砍下的枝条流出，大量的米肉饭；
水稻色的乳粥，姜和豆子汤。

187.

Te tattha bhutvā khāditvā [bhutvā ca pivitvā ca (pī.)], yāvaticchiṃsu vāṇijā;

Tatiyaṃ samacintesuṃ, bālā mohena pārutā;

Iṅghassa pacchimaṃ sākhaṃ, mayaṃ chindāma vāṇijā.

188.

Sā ca chinnāva pagghari, nāriyo samalaṅkatā;

Vicitravatthābharaṇā, āmuttamaṇikuṇḍalā.

189.

Api su vāṇijā ekā, nāriyo paṇṇavīsati;

Samantā parivāriṃsu [parikariṃsu (sī. syā. pī.)], tassa rukkhassa chāyayā [chādiyā (sī. syā. pī.)].

190.

Te tāhi paricāretvā [parivāretvā (sī. syā. pī.)], yāvaticchiṃsu vāṇijā;

Catutthaṃ samacintesuṃ, bālā mohena pārutā;

Iṅghassa uttaraṃ sākhaṃ, mayaṃ chindāma vāṇijā.

191.

Sā ca chinnāva pagghari, muttā veḷuriyā bahū;

Rajataṃ jātarūpañca, kuttiyo paṭiyāni ca.

192.

Kāsikāni ca vatthāni, uddiyāni ca kambalā [uddiyāne ca kambale (sī. pī.)];

Te tattha bhāre bandhitvā, yāvaticchiṃsu vāṇijā.

193.

Pañcamaṃ samacintesuṃ, bālā mohena pārutā;

Iṅghassa mūle [mūlaṃ (sī. pī. ka.)] chindāma, api bhiyyo labhāmase.

194.

Athuṭṭhahi satthavāho, yācamāno katañjalī;

Nigrodho kiṃ parajjhati [aparajjhatha (sī.), aparajjhati (syā. pī.)], vāṇijā bhaddamatthu te.

195.

Vāridā purimā sākhā, annapānañca dakkhiṇā;

Nāridā pacchimā sākhā, sabbakāme ca uttarā;

Nigrodho kiṃ parajjhati, vāṇijā bhaddamatthu te.

196.

Yassa rukkhassa chāyāya, nisīdeyya sayeyya vā;

Na tassa sākhaṃ bhañjeyya, mittadubbho hi pāpako.

197.

Te ca tassānādiyitvā [tassa anāditvā (sī. syā.)], ekassa vacanaṃ bahū;

Nisitāhi kuṭhārīhi [kudhārīhi (ka.)], mūlato naṃ upakkamuṃ.

198.

Tato nāgā nikkhamiṃsu, sannaddhā paṇṇavīsati;

Dhanuggahānaṃ tisatā, chasahassā ca vammino.

199.

Ete hanatha bandhatha, mā vo muñcittha [muccittha (pī.)] jīvitaṃ;

Ṭhapetvā satthavāhaṃva, sabbe bhasmaṃ [bhasmī (sī.)] karotha ne.

200.

Tasmā hi paṇḍito poso, sampassaṃ atthamattano;

Lobhassa na vasaṃ gacche, haneyyārisakaṃ [haneyya disataṃ (sī.), haneyya disakaṃ (syā.)] manaṃ.

201.

Eva [eta (sī. pī.)] mādīnavaṃ ñatvā, taṇhā dukkhassa sambhavaṃ;

Vītataṇho anādāno, sato bhikkhu paribbajeti.

Mahāvāṇijajātakaṃ dasamaṃ.

494. Sādhinajātakaṃ (11)

202.

Abbhuto vata lokasmiṃ, uppajji lomahaṃsano;

Dibbo ratho pāturahu, vedehassa yasassino.

203.

Devaputto mahiddhiko, mātali [mātalī (sī.)] devasārathi;

Nimantayittha rājānaṃ, vedehaṃ mithilaggahaṃ.

204.

Ehimaṃ rathamāruyha, rājaseṭṭha disampati;

Devā dassanakāmā te, tāvatiṃsā saindakā;

Saramānā hi te devā, sudhammāyaṃ samacchare.

205.

Tato ca rājā sādhino [sādhīno (sī. pī.)], vedeho mithilaggaho [pamukho rathamāruhi (sī. pī.)];

Sahassayuttamāruyha [yuttaṃ abhiruyha (sī.)], agā devāna santike;

Taṃ devā paṭinandiṃsu, disvā rājānamāgataṃ.

206.

Svāgataṃ te mahārāja, atho te adurāgataṃ;

Nisīda dāni rājīsi [rājisi (sī. syā. pī.)], devarājassa santike.

207.

Sakkopi paṭinandittha, vedehaṃ mithilaggahaṃ;

Nimantayittha [nimantayī ca (sī. pī.)] kāmehi, āsanena ca vāsavo.

208.

Sādhu khosi anuppatto, āvāsaṃ vasavattinaṃ;

Vasa devesu rājīsi, sabbakāmasamiddhisu;

Tāvatiṃsesu devesu, bhuñja kāme amānuse.



我继续翻译：
187.
商人们在那里饮食，随心所欲；
这些被愚痴蒙蔽的人，又商议第三次：
商人们啊，让我们砍下它后面的树枝。
188.
砍下的枝条流出，装饰华丽的女人；
穿着各色衣服饰品，戴着宝石耳环。
189.
每个商人得到，二十五位女人；
她们在那树荫下，团团围绕着他们。
190.
商人们与她们欢娱，随心所欲；
这些被愚痴蒙蔽的人，又商议第四次：
商人们啊，让我们砍下它北面的树枝。
191.
砍下的枝条流出，大量的珍珠琉璃；
还有银子和黄金，以及毯子和布匹。
192.
迦尸（现今瓦拉纳西）的细布，和乌提亚那的毛毯；
商人们在那里捆扎货物，随心所欲。
193.
这些被愚痴蒙蔽的人，又商议第五次：
让我们砍断它的根部，也许能得到更多。
194.
这时商队领袖站起来，合掌恳求道：
榕树有什么过错呢？商人们啊愿你们平安。
195.
前面的树枝给水，右边的给饮食；
后面的树枝给女人，北面的给一切所欲；
榕树有什么过错呢？商人们啊愿你们平安。
196.
在哪棵树的荫下，或坐或卧；
就不该折断它的枝条，背叛朋友是恶事。
197.
众多的人不听从，他一个人的话；
拿着锋利的斧头，砍向树根。
198.
于是二十五位武装的龙人出现，
三百个弓箭手，和六千个披甲兵。
199.
他们说："抓住这些人杀了他们，不要让他们活命；
除了商队领袖外，把他们都化为灰烬。"
200.
因此智者观察自身利益，
不应受贪欲支配，应消除敌意之心。
201.
知道这样的过患，渴爱是苦的根源；
比丘应离欲无执着，具念而行。
大商人本生经第十
494. 萨提那本生经 (11)
202.
世间生起奇妙，令人毛骨悚然的事；
有名望的维提诃王面前，出现天界战车。
203.
大神通的天子，天界御者摩多利；
邀请维提诃王，弥絺罗（现今尼泊尔境内）的统治者。
204.
"最尊贵的王者，地区之主，请上这战车；
三十三天的天众和帝释，想要见你；
诸天忆念着你，在善法堂中集会。"
205.
于是萨提那王，维提诃族的弥絺罗统治者；
登上千马拉动的战车，前往天众处；
诸天见到王来到，都欢喜迎接。
206.
"大王欢迎你，你来得正是时候；
仙王请就座，在天王身边。"
207.
帝释也欢迎，维提诃族的弥絺罗统治者；
天主以欲乐和座位，邀请他。
208.
"你来到自在天的住处，真是好；
仙王请住在天界，在一切欲乐具足中；
在三十三天中，享受非人的欲乐。"

209.

Ahaṃ pure saggagato ramāmi, naccehi gītehi ca vāditehi;

So dāni ajja na ramāmi sagge, āyuṃ nu khīṇo [khīṇaṃ (syā.)] maraṇaṃ nu santike;

Udāhu mūḷhosmi janindaseṭṭha.

210.

Na tāyu [na cāyu (sī. pī. ka.)] khīṇaṃ maraṇañca [maraṇaṃ te (sī. pī.)] dūre, na cāpi mūḷho naravīraseṭṭha;

Tuyhañca [tavañca (sī. pī.), tava ca (ka.)] puññāni parittakāni, yesaṃ vipākaṃ idha vedayittho [vedayato (pī. ka.)].

211.

Vasa devānubhāvena, rājaseṭṭha disampati;

Tāvatiṃsesu devesu, bhuñja kāme amānuse.

212.

Yathā yācitakaṃ yānaṃ, yathā yācitakaṃ dhanaṃ;

Evaṃ sampadamevetaṃ, yaṃ parato dānapaccayā.

213.

Na cāhametamicchāmi, yaṃ parato dānapaccayā;

Sayaṃkatāni puññāni, taṃ me āveṇikaṃ [āveṇiyaṃ (sī. syā. pī.), āvenikaṃ (ka.)] dhanaṃ.

214.

Sohaṃ gantvā manussesu, kāhāmi kusalaṃ bahuṃ;

Dānena samacariyāya, saṃyamena damena ca;

Yaṃ katvā sukhito hoti, na ca pacchānutappati.

215.

Imāni tāni khettāni, imaṃ nikkhaṃ sukuṇḍalaṃ;

Imā tā haritānūpā, imā najjo savantiyo.

216.

Imā tā pokkharaṇī rammā, cakkavākapakūjitā [cakkavākūpakūjitā (sī. pī.)];

Mandālakehi sañchannā, padumuppalakehi ca;

Yassimāni mamāyiṃsu, kiṃ nu te disataṃ gatā.

217.

Tānīdha khettāni so bhūmibhāgo, teyeva ārāmavanupacārā [te ārāmā te vana’me pacārā (sī. pī.), te yeva ārāmavanāni sañcarā (ka.)];

Tameva mayhaṃ janataṃ apassato, suññaṃva me nārada khāyate disā.

218.

Diṭṭhā mayā vimānāni, obhāsentā catuddisā;

Sammukhā devarājassa, tidasānañca sammukhā.

219.

Vutthaṃ me bhavanaṃ dibyaṃ [dibbaṃ (sī. pī.)], bhuttā kāmā amānusā;

Tāvatiṃsesu devesu, sabbakāmasamiddhisu.

220.

Sohaṃ etādisaṃ hitvā, puññāyamhi idhāgato;

Dhammameva carissāmi, nāhaṃ rajjena atthiko.

221.

Adaṇḍāvacaraṃ maggaṃ, sammāsambuddhadesitaṃ;

Taṃ maggaṃ paṭipajjissaṃ, yena gacchanti subbatāti.

Sādhinajātakaṃ [sādhinarājajātakaṃ (syā.)] ekādasamaṃ.

495. Dasabrāhmaṇajātakaṃ (12)

222.

Rājā avoca vidhuraṃ, dhammakāmo yudhiṭṭhilo;

Brāhmaṇe vidhura pariyesa, sīlavante bahussute.

223.

Virate methunā dhammā, ye me bhuñjeyyu [bhuñjeyyuṃ (sī.)] bhojanaṃ;

Dakkhiṇaṃ samma dassāma, yattha dinnaṃ mahapphalaṃ.

224.

Dullabhā brāhmaṇā deva, sīlavanto bahussutā;

Viratā methunā dhammā, ye te bhuñjeyyu bhojanaṃ.

225.

Dasa khalu mahārāja, yā tā brāhmaṇajātiyo;

Tesaṃ vibhaṅgaṃ vicayaṃ [viciya (ka.)], vitthārena suṇohi me.

226.

Pasibbake gahetvāna, puṇṇe mūlassa saṃvute;

Osadhikāyo [osadhikāye (syā. ka.)] ganthenti, nhāpayanti [nahāyanti (sī. pī.)] japanti ca.

227.

Tikicchakasamā rāja, tepi vuccanti brāhmaṇā;

Akkhātā te mahārāja, tādise nipatāmase.

228.

Apetā te ca [te (sī. pī.)] brahmaññā,

(Iti rājā [rājā ca (syā. ka.)] korabyo)

Na te vuccanti brāhmaṇā;

Aññe vidhura pariyesa, sīlavante bahussute.

229.

Virate methunā dhammā, ye me bhuñjeyyu bhojanaṃ;

Dakkhiṇaṃ samma dassāma, yattha dinnaṃ mahapphalaṃ.

230.

Kiṅkiṇikāyo [kiṅkaṇikāyo (ka.), kiṅkiṇiyo (syā.)] gahetvā [gahetvāna (sī. syā. pī.)], ghosenti puratopi te;

Pesanānipi gacchanti, rathacariyāsu sikkhare.



我将按照要求直译这段巴利文：
209
我昔在天界欢娱，伴随歌舞与乐音；
今日已不享天乐，寿命将尽死将近？
抑或智慧已迷失，人间至尊请为明。
210
非是寿尽死将近，亦非智慧已迷失，至尊勇士请听闻；
实因福德已稀少，此世果报将享尽。
211
愿以天神之威力，最胜国王四方主；
三十三天众神中，享受殊胜天界乐。
212
如同借来之车乘，如同借来之财富；
如是一切诸福报，皆依他施而获得。
213
我不愿求此福报，仅凭他施而获得；
唯愿自修诸善业，此为我独有财富。
214
是故我将返人间，广修众多诸善业；
布施正行与自律，调伏诸根修善法；
如是修行得安乐，永无后悔之忧虑。
215
这些田地属于我，这些金饰与璎珞；
这些青翠的湿地，这些川流不息河。
216
这些美丽的莲池，赤鹅鸣叫声声传；
曼陀罗花遍覆盖，青莲红莲共相映；
昔日拥有这一切，今往何方难寻见。
217
这些田地与土地，这些林苑与庭院；
不见昔日诸人众，那罗陀天空寂寥。
218
我见天宫放光明，普照四方无边际；
面见天王威德容，三十三天众神颜。
219
我住天界宫殿中，享受非人殊胜乐；
三十三天众神处，一切所欲皆圆满。
220
我今舍此诸福乐，为修福德返人间；
唯愿精进修正法，不复贪求王位权。
221
无刑无罚之正道，正等正觉所宣说；
我当精进践此道，如诸持戒者所行。
萨提那本生故事第十一
495. 十婆罗门本生故事（十二）
222
爱法国王由地西，告语维图罗如是：
"维图罗请为寻找，持戒多闻婆罗门。"
223
"远离淫欲诸法者，愿其享用我供养；
我当恭敬施财物，令所施处得大果。"
224
"大王此事实难寻，持戒多闻婆罗门；
远离淫欲诸法者，能享王供实稀有。"
225
"大王应当善了知，共有十种婆罗门；
且听我为王分别，详细解说其差异。
226
手持满装药草囊，包裹根茎各种药；
采集草药为人医，沐浴诵咒治病痛。
227
此等大王当知晓，虽称为是婆罗门；
如医者般施医药，今为大王言其实。
228
（憍萨罗王如是言：）
"此等已失婆罗德，不可称为婆罗门；
维图罗请继续寻，持戒多闻真智者。
229
远离淫欲诸法者，愿其享用我供养；
我当恭敬施财物，令所施处得大果。"
230
手持铃铛前行走，前方摇响作声响；
奔走差遣任人用，驾车技艺皆善晓。

231.

Paricārakasamā rāja, tepi vuccanti brāhmaṇā;

Akkhātā te mahārāja, tādise nipatāmase.

232.

Apetā te ca brahmaññā,

(Iti rājā korabyo)

Na te vuccanti brāhmaṇā;

Aññe vidhura pariyesa, sīlavante bahussute.

233.

Virate methunā dhammā, ye me bhuñjeyyu bhojanaṃ;

Dakkhiṇaṃ samma dassāma, yattha dinnaṃ mahapphalaṃ.

234.

Kamaṇḍaluṃ gahetvāna, vaṅkadaṇḍañca brāhmaṇā;

Paccupessanti rājāno, gāmesu nigamesu ca;

Nādinne vuṭṭhahissāma, gāmamhi vā vanamhi vā [vāmamhi ca vanamhi ca (sī. pī.), gāmamhi nigamamhi vā (syā.)].

235.

Niggāhakasamā rāja, tepi vuccanti brāhmaṇā;

Akkhātā te mahārāja, tādise nipatāmase.

236.

Apetā te ca brahmaññā,

(Iti rājā korabyo)

Na te vuccanti brāhmaṇā;

Aññe vidhura pariyesa, sīlavante bahussute.

237.

Virate methunā dhammā, ye me bhuñjeyyu bhojanaṃ;

Dakkhiṇaṃ samma dassāma, yattha dinnaṃ mahapphalaṃ.

238.

Parūḷhakacchanakhalomā , paṅkadantā rajassirā;

Okiṇṇā rajareṇūhi, yācakā vicaranti te.

239.

Khāṇughātasamā rāja, tepi vuccanti brāhmaṇā;

Akkhātā te mahārāja, tādise nipatāmase.

240.

Apetā te ca brahmaññā,

(Iti rājā korabyo)

Na te vuccanti brāhmaṇā;

Aññe vidhura pariyesa, sīlavante bahussute.

241.

Virate methunā dhammā, ye me bhuñjeyyu bhojanaṃ;

Dakkhiṇaṃ samma dassāma, yattha dinnaṃ mahapphalaṃ.

242.

Harītakaṃ [harīṭakaṃ (bahūsu)] āmalakaṃ, ambaṃ jambuṃ vibhītakaṃ [ambajambuvibhīṭakaṃ (sī. pī.)];

Labujaṃ dantapoṇāni, beluvā badarāni ca.

243.

Rājāyatanaṃ ucchu-puṭaṃ, dhūmanettaṃ madhu-añjanaṃ;

Uccāvacāni paṇiyāni, vipaṇenti janādhipa.

244.

Vāṇijakasamā rāja, tepi vuccanti brāhmaṇā;

Akkhātā te mahārāja, tādise nipatāmase.

245.

Apetā te ca brahmaññā,

(Iti rājā korabyo)

Na te vuccanti brāhmaṇā;

Aññe vidhura pariyesa, sīlavante bahussute.

246.

Virate methunā dhammā, ye me bhuñjeyyu bhojanaṃ;

Dakkhiṇaṃ samma dassāma, yattha dinnaṃ mahapphalaṃ.

247.

Kasi-vāṇijjaṃ [kasiṃ vaṇijjaṃ (sī. pī.)] kārenti, posayanti ajeḷake;

Kumāriyo pavecchanti, vivāhantāvahanti ca.

248.

Samā ambaṭṭhavessehi, tepi vuccanti brāhmaṇā;

Akkhātā te mahārāja, tādise nipatāmase.

249.

Apetā te ca brahmaññā,

(Iti rājā korabyo)

Na te vuccanti brāhmaṇā;

Aññe vidhura pariyesa, sīlavante bahussute.

250.

Virate methunā dhammā, ye me bhuñjeyyu bhojanaṃ;

Dakkhiṇaṃ samma dassāma, yattha dinnaṃ mahapphalaṃ.

251.

Nikkhittabhikkhaṃ bhuñjanti, gāmesveke purohitā;

Bahū te [ne (syā. ka.)] paripucchanti, aṇḍacchedā nilañchakā [tilañchakā (pī.)].

252.

Pasūpi tattha haññanti, mahiṃsā sūkarā ajā;

Goghātakasamā rāja, tepi vuccanti brāhmaṇā;

Akkhātā te mahārāja, tādise nipatāmase.

253.

Apetā te brahmaññā,

(Iti rājā korabyo)

Na te vuccanti brāhmaṇā;

Aññe vidhura pariyesa, sīlavante bahussute.

254.

Virate methunā dhammā, ye me bhuñjeyyu bhojanaṃ;

Dakkhiṇaṃ samma dassāma, yattha dinnaṃ mahapphalaṃ.

255.

Asicammaṃ gahetvāna, khaggaṃ paggayha brāhmaṇā;

Vessapathesu tiṭṭhanti, satthaṃ abbāhayantipi.

256.

Samā gopanisādehi, tepi vuccanti brāhmaṇā;

Akkhātā te mahārāja, tādise nipatāmase.



231
如仆从者事君王，此辈亦称婆罗门；
大王我今为你说，此等人士当远离。
232
（憍萨罗王如是言：）
"此等已失婆罗德，不可称为婆罗门；
维图罗请继续寻，持戒多闻真智者。
233
远离淫欲诸法者，愿其享用我供养；
我当恭敬施财物，令所施处得大果。"
234
手持水瓶与弯杖，婆罗门众游诸方；
村落城邑遍行走，宣称不得不离去，
无论村中或林间，未得供养不离去。
235
如同勒索求财者，此辈亦称婆罗门；
大王我今为你说，此等人士当远离。
236
（憍萨罗王如是言：）
"此等已失婆罗德，不可称为婆罗门；
维图罗请继续寻，持戒多闻真智者。
237
远离淫欲诸法者，愿其享用我供养；
我当恭敬施财物，令所施处得大果。"
238
腋毛体毛长蓬乱，牙齿污垢头蓬散；
尘土遍布满身躯，四处游行行乞食。
239
如同掘木寻树根，此辈亦称婆罗门；
大王我今为你说，此等人士当远离。
240
（憍萨罗王如是言：）
"此等已失婆罗德，不可称为婆罗门；
维图罗请继续寻，持戒多闻真智者。
241
远离淫欲诸法者，愿其享用我供养；
我当恭敬施财物，令所施处得大果。"
242
诃子余甘子果实，芒果蒲桃毗醯勒；
面包果与牙清洁，木苹果与枣子果。
243
王树糖蔗苞与茶，蜜糖眼药诸物品；
人主当知此等人，贩卖各种货物品。
244
如同商贾经营者，此辈亦称婆罗门；
大王我今为你说，此等人士当远离。
245
（憍萨罗王如是言：）
"此等已失婆罗德，不可称为婆罗门；
维图罗请继续寻，持戒多闻真智者。
246
远离淫欲诸法者，愿其享用我供养；
我当恭敬施财物，令所施处得大果。"
247
耕田经商谋生活，饲养山羊与绵羊；
嫁女娶妻结婚姻，婚嫁之事皆参与。
248
如同吠舍旃陀罗，此辈亦称婆罗门；
大王我今为你说，此等人士当远离。
249
（憍萨罗王如是言：）
"此等已失婆罗德，不可称为婆罗门；
维图罗请继续寻，持戒多闻真智者。
250
远离淫欲诸法者，愿其享用我供养；
我当恭敬施财物，令所施处得大果。"
251
村中有些祭司辈，享用施主所供食；
众人询问诸占卜，宰杀阉割诸生灵。
252
于此宰杀诸牲畜，水牛猪羊皆杀戮；
如同屠夫杀生者，此辈亦称婆罗门；
大王我今为你说，此等人士当远离。
253
（憍萨罗王如是言：）
"此等已失婆罗德，不可称为婆罗门；
维图罗请继续寻，持戒多闻真智者。
254
远离淫欲诸法者，愿其享用我供养；
我当恭敬施财物，令所施处得大果。"
255
手持刀剑与皮盾，高举利刃婆罗门；
立于商旅往来道，掠夺财物为生计。
256
如同盗贼强盗辈，此辈亦称婆罗门；
大王我今为你说，此等人士当远离。

257.

Apetā te brahmaññā,

(Iti rājā korabyo)

Na te vuccanti brāhmaṇā;

Aññe vidhura pariyesa, sīlavante bahussute.

258.

Virate methunā dhammā, ye me bhuñjeyyu bhojanaṃ;

Dakkhiṇaṃ samma dassāma, yattha dinnaṃ mahapphalaṃ.

259.

Araññe kuṭikaṃ katvā, kūṭāni kārayanti te;

Sasabiḷāre bādhenti, āgodhā macchakacchapaṃ.

260.

Te luddakasamā rāja [luddakā te mahārāja (sī. pī.)], tepi vuccanti brāhmaṇā;

Akkhātā te mahārāja, tādise nipatāmase.

261.

Apetā te brahmaññā,

(Iti rājā korabyo)

Na te vuccanti brāhmaṇā;

Aññe vidhura pariyesa, sīlavante bahussute.

262.

Virate methunā dhammā, ye me bhuñjeyyu bhojanaṃ;

Dakkhiṇaṃ samma dassāma, yattha dinnaṃ mahapphalaṃ.

263.

Aññe dhanassa kāmā hi, heṭṭhāmañce pasakkitā [pasakkhitā (sī. syā. pī.)];

Rājāno upari nhāyanti, somayāge upaṭṭhite.

264.

Malamajjakasamā rāja, tepi vuccanti brāhmaṇā;

Akkhātā te mahārāja, tādise nipatāmase.

265.

Apetā te brahmaññā,

(Iti rājā korabyo)

Na te vuccanti brāhmaṇā;

Aññe vidhura pariyesa, sīlavante bahussute.

266.

Virate methunā dhammā, ye me bhuñjeyyu bhojanaṃ;

Dakkhiṇaṃ samma dassāma, yattha dinnaṃ mahapphalaṃ.

267.

Atthi kho brāhmaṇā deva, sīlavanto bahussutā;

Viratā methunā dhammā, ye te bhuñjeyyu bhojanaṃ.

268.

Ekañca bhattaṃ bhuñjanti, na ca majjaṃ pivanti te;

Akkhātā te mahārāja, tādise nipatāmase.

269.

Ete kho brāhmaṇā vidhura, sīlavanto bahussutā;

Ete vidhura pariyesa, khippañca ne [khippaṃva ne (ka.)] nimantayāti.

Dasabrāhmaṇajātakaṃ dvādasamaṃ.

496. Bhikkhāparamparajātakaṃ (13)

270.

Sukhumālarūpaṃ disvā [disvāna (ka. sī. aṭṭha.)], raṭṭhā vivanamāgataṃ;

Kūṭāgāravarūpetaṃ, mahāsayanamupāsitaṃ [mupocitaṃ (bahūsu)].

271.

Tassa te pemakenāhaṃ, adāsiṃ vaḍḍhamodanaṃ [baddhamodanaṃ (sī. pī.)];

Sālīnaṃ vicitaṃ bhattaṃ, suciṃ maṃsūpasecanaṃ.

272.

Taṃ tvaṃ bhattaṃ paṭiggayha, brāhmaṇassa adāsayi [adāpayi (sī. syā. pī.)];

Attānaṃ [attanā (pī. aṭṭha. pāṭhantaraṃ)] anasitvāna, koyaṃ dhammo namatthu te.

273.

Ācariyo brāhmaṇo mayhaṃ, kiccākiccesu byāvaṭo [vāvaṭo (ka.)];

Garu ca āmantanīyo [āmantaṇīyo (sī. pī.)] ca, dātumarahāmi bhojanaṃ.

274.

Brāhmaṇaṃ dāni pucchāmi, gotamaṃ rājapūjitaṃ;

Rājā te bhattaṃ pādāsi, suciṃ maṃsūpasecanaṃ.

275.

Taṃ tvaṃ bhattaṃ paṭiggayha, isissa bhojanaṃ adā;

Akhettaññūsi dānassa, koyaṃ dhammo namatthu te.

276.

Bharāmi putta [putte (sī. pī.)] dāre ca, gharesu gadhito [gathito (sī. pī.)] ahaṃ;

Bhuñje mānusake kāme, anusāsāmi rājino.

277.

Āraññikassa [āraññakassa (sī. pī.)] isino, cirarattaṃ tapassino;

Vuḍḍhassa bhāvitattassa, dātumarahāmi bhojanaṃ.

278.

Isiñca dāni pucchāmi, kisaṃ dhamanisanthataṃ;

Parūḷhakacchanakhalomaṃ, paṅkadantaṃ rajassiraṃ.

279.

Eko araññe viharasi [vihāsi (ka.)], nāvakaṅkhasi jīvitaṃ;

Bhikkhu kena tayā seyyo, yassa tvaṃ bhojanaṃ adā.

280.

Khaṇantālukalambāni [khaṇamālukalambāni (syā. ka.)], bilālitakkalāni ca [biḷālitakkaḷāni ca (sī. pī.)];

Dhunaṃ sāmākanīvāraṃ, saṅghāriyaṃ pasāriyaṃ [saṃhāriyaṃ pahāriyaṃ (syā.), saṃsāriyaṃ pasāriyaṃ (ka.)].



257
（憍萨罗王如是言：）
"此等已失婆罗德，不可称为婆罗门；
维图罗请继续寻，持戒多闻真智者。
258
远离淫欲诸法者，愿其享用我供养；
我当恭敬施财物，令所施处得大果。"
259
深居林中建茅屋，设置陷阱与网罗；
捕捉野兔与野猫，蜥蜴鱼类及龟鳖。
260
如同猎人捕猎者，此辈亦称婆罗门；
大王我今为你说，此等人士当远离。
261
（憍萨罗王如是言：）
"此等已失婆罗德，不可称为婆罗门；
维图罗请继续寻，持戒多闻真智者。
262
远离淫欲诸法者，愿其享用我供养；
我当恭敬施财物，令所施处得大果。"
263
有些贪求诸财富，潜伏床下在窥视；
国王沐浴在上方，献祭月神时如此。
264
如同洗涤污秽者，此辈亦称婆罗门；
大王我今为你说，此等人士当远离。
265
（憍萨罗王如是言：）
"此等已失婆罗德，不可称为婆罗门；
维图罗请继续寻，持戒多闻真智者。
266
远离淫欲诸法者，愿其享用我供养；
我当恭敬施财物，令所施处得大果。"
267
"大王确有婆罗门，持戒多闻具德行；
远离淫欲诸法者，堪能享用王供养。
268
一日一餐不饮酒，如此修持具戒德；
大王我今为你说，应当亲近此等人。
269
维图罗此等才是，持戒多闻婆罗门；
维图罗请速寻找，即刻邀请此等人。"
十婆罗门本生故事第十二
496. 次第乞食本生故事（十三）
270
见其身形甚柔美，从国而来入林中；
高楼华宅为居所，曾卧豪华大床榻。
271
我因爱敬此人故，奉献精美之饭食；
精选白米所煮饭，清净肉汤作调味。
272
你得此食不自食，却将其施婆罗门；
不曾自食而施人，此为何法愿听闻。
273
"此婆罗门为我师，事务繁多助我处；
尊重恭敬当供养，理应奉献此饮食。"
274
"今问婆罗门仙人，瞿昙为王所敬重；
国王赐汝此饮食，清净肉汤作调味。
275
你得此食不自食，转施仙人作供养；
不识福田而行施，此为何法愿听闻。"
276
"我养子女及妻眷，执着俗家诸事务；
享受人间诸欲乐，为王谋臣作辅佐。
277
林中修行之仙人，长久修持苦行者；
年长修证具德者，理应奉献此饮食。"
278
"今问仙人修行者，形体消瘦脉络显；
蓬发胡须长如毛，牙垢满口尘满头。
279
独居林中修苦行，不复贪求世间生；
比丘何人胜于汝，竟将食物施与他？"
280
"掘取葫芦及芋茎，采集野菜诸根茎；
收集粗粮与野米，野菜杂草为食粮。

281.

Sākaṃ bhisaṃ madhuṃ maṃsaṃ, badarāmalakāni ca;

Tāni āharitvā [āhatva (sī. syā.)] bhuñjāmi, atthi me so pariggaho.

282.

Pacanto apacantassa, amamassa sakiñcano [akiñcano (ka.)];

Anādānassa sādāno, dātumarahāmi bhojanaṃ.

283.

Bhikkhuñca dāni pucchāmi, tuṇhīmāsīna subbataṃ;

Isi te bhattaṃ pādāsi, suciṃ maṃsūpasecanaṃ.

284.

Taṃ tvaṃ bhattaṃ paṭiggayha, tuṇhī bhuñjasi ekako;

Nāññaṃ kañci [kiñci (ka.)] nimantesi, koyaṃ dhammo namatthu te.

285.

Na pacāmi na pācemi, na chindāmi na chedaye;

Taṃ maṃ akiñcanaṃ ñatvā, sabbapāpehi ārataṃ.

286.

Vāmena bhikkhamādāya, dakkhiṇena kamaṇḍaluṃ;

Isi me bhattaṃ pādāsi, suciṃ maṃsūpasecanaṃ.

287.

Ete hi dātumarahanti, samamā sapariggahā;

Paccanīkamahaṃ maññe, yo dātāraṃ nimantaye.

288.

Atthāya vata me ajja, idhāgacchi rathesabho;

Sohaṃ ajja pajānāmi [ito pubbe na jānāmi (sī. pī.)], yattha dinnaṃ mahapphalaṃ.



281
野菜莲藕与蜂蜜，野味枣子余甘子；
采集此等为食用，此为我之所拥有。
282
我有烹调他无备，我有所执他无执；
我有取着他离执，理应奉献此饮食。"
283
"今问寂默坐比丘，持戒功德具足者；
仙人施汝此饮食，清净肉汤作调味。
284
你得此食默然受，独自享用不分享；
不邀他人同享用，此为何法愿听闻。"
285
"我不烹煮不令煮，我不割截不令截；
知我无一可执取，远离一切诸恶业。
286
左手持钵为乞食，右手持瓶盛清水；
仙人施我此饮食，清净肉汤作调味。
287
彼等可为施主者，执着拥有皆具足；
若邀施主同享食，我思此乃相违背。
288
今日贤者来此处，实为我之大利益；
今日我方真正知，何处布施得大果。"

289.

Raṭṭhesu giddhā rājāno, kiccākiccesu brāhmaṇā;

Isī mūlaphale giddhā, vippamuttā ca bhikkhavoti.

Bhikkhāparamparajātakaṃ terasamaṃ.

Tassuddānaṃ –

Suva kinnara mukka kharājinaso, bhisajāta mahesi kapotavaro;

Atha mora satacchaka vāṇijako, atha rāja sabrāhmaṇa bhikkhaparanti.

Pakiṇṇakanipātaṃ niṭṭhitaṃ.

289
国王贪执于国土，婆罗门执诸事务；
仙人贪执根与果，惟有比丘得解脱。
次第乞食本生故事第十三
其摄颂：
鹦鹉紧那罗解脱兔毛皮，
莲藕本生与大仙鸽王尊；
孔雀百处与商人之故事，
国王婆罗门乞食为终章。
杂


